24 Parada piedzinas vienkarsotas proceduras Jau iepriekSéjos gados gan komer- santiem, gan privatpersonam naudas ‘atgigana no paradniekiem bijusi visai problematiska. Turpinoties lejupslidet ekonomika, problémas ar paradu at: dofanu ir kluvuéas val aktualakas gan kreditoriem, gan paradniekiem. Ko- ‘mersantam parada nesaneméana vai ta atmaksa var izradities krtisks ap- staklis saimnieciskas darbibas turpi- ‘naganai, savukart privatpersona para- du dé] var zaudet visu mantu, pat ne- dzéiot visas paradsaistibas. Lidz ar to vienlidz svarigi zinat savas iespéjas ir gan kreditoram, gan paradniekam, lai katrs savas likumdoana paredzétas tiesibas varétu ialietot pec iespéjas cefektivak. Kreditoram jazina, kuru pa- rada piedzinas juridisko mehanismu vislabak izveleties attiecigaja situac ja, savukart paradniekam jaseko, lai netiktu aizskartas ta tiesibas un tie siskas intereses jebkura saistibu izpil- des procesa. Vélos informet lasitajus, ka bez prasibas tiesvedibas, kas ir ne tikai pazistamakais parada atgisanas, veids, bet ari laikietilpigs un salidzi oki dargs process, Civilprocesa Ii kums paredz ari citas — vienkarsotas tun paatrinatas paradu piedzinas pro- cediiras, kuras tiesiskos aspektus ap- lokodu Saja raksta, Saistibu piespiedu izpildigana bridinajuma kartiba 5] kartiba pie mums tika ieviesta 2002. gada beigas, un pédéja laika ir bts palielinajusies tiesas noslogotiba ar 80 pietelkumu izskatiganu. 81 meha- riisma batiba ir Ministru kabineta ap- stiprinatas veidlapas (pieteikuma) azpil- diana un iesniegSana tiesa,ladzot tiesu izsniegt paradniekam bridinajumu. Pie- teikumu var iesniegt par dokumentari pamatotu maksajuma saistibu, kurai ir iestajies termin§, ar nosacijumu, ka pa- radnieka dzivesvieta ir zinama un ta ir Latvia. Ja paradnieks 14 dienu laika no bridinajuma sanemsanas dienas nav sa ‘maksdjis parddu vai iesniedzis tiesai ie bildumus pret kreditora prasijumu, ties nresis pienem lémumu, kam ir izpildu dokumenta spéks, par pieteikuma nora: ditas maksajuma saistibas piespiedu iz pildi un tiesas izdevurmu piedzinu. Tas nozimé, ka kreditors ar Sadu tiesas le mumu var versties pie tiesu izpilditaja un uzsakt parada piedzinu. Kreditoram 1 kartiba |auj ietaupit parada piedzinai nepieciekamo laiku un tiesvedibas izmaksas (valsts nodeva par pieteikuma iesniegSanu ties ir tikai 2% no pardda summas, bet ne vairdk par 200 latiem). Tagu janem vera, ka Sada pparada piedzinas kartiba ir iesp@jama ti kai tad, ja paradnieks ir godpratigs un atzist parddu, jo parddniekam sava at bildé uz tiesas atsitito bridinajumu ir ti kai janordda, ka tas atzist vai neatzist kreditora prasiumu. Neatzistot kredito- ra prasijumu, paradniekam pat nav pie nakuma pamatot, kadél tas to neatzist. Lemums par tiesvedibas izbeigsanu sa- kara ar paradnieka iebildumiem nav Skérslis vérst piedzinu, izmantojot kidu no citiem saistibu izpldiganas tiesas ce [8 veidiem vai prasibas tiesvedibu. Manuprat, Sobrid pamatotitiek dis: kutéts par to, ka atslogot tiesu darbu, atbrivojot tas no tiesvedibam saistibu piespiedu izpildiSanas bridinajuma kar tiba, jo ai kartibai nav nepiecieSama profesionala kvalifkacija Nekustama ipaguma labpratiga pardosana izsole tiesas cela a nakamo saistibu izpildanas tie sas cela veidu reglamenté Civilprocesa likuma 49, nodala. Saja kartiba ir pardodams nekusta: mais ipasums, kas ka nodroginajums kreditsaistibu izpildel ir ieilats par labu kreditiestadei vai citam kredita devajam ENN Rooney Soe Peun kreditsaistibu nodibinaganas doku- ‘menta kilas néméjam ir pieligtas ties bas pardot nekustamo ipasumu par bri vu cenu, Kustamas mantas pardofana lab- ‘sol tiesas celé nav paredzéta, Nekustama Tpasuma labpratigu par- dosanu izsolé tiesas cela, kas atbilstosi izsolu reguléjumam Civillikuma ir lab- pratiga izsole, var ierosinat tiesa nekus: tama ipaguma Tpainieks vai Kilas né- ‘méjs, kuram ir pieligtas tiesibas pardot kal par brivu cenu.-Vienlaikus ar pietei- kum tiesai ir jaiesniedz pardofanas no- sacijumi, kuros janorada informacja par rnekustamo ipasumu un citi notekkumi, pieméram, izsoles sikumcena, nosol ipasuma samaksas termini un kartiba Pardoanas nosacijumos var paredzét pieteikuma iesniedzéjam tiesibas izsolé nosolitas augstakas cenas pieneméanu, kas nozimé, ka izsoles uzvarétajs auto- ‘matiski nekJUst par nekustama ipasuma pircéju, ka tas ir piespiedu pardosanas gadijuma, PardoSanas nosacjumos var ieklaut vél ari citus pirc8jam saisto’us noteikumus. Pieteikumus izskata tiesnesis vien- personiski septinu dienu laika no pietei kuma iesniegéanas dienas. Ja pieteiku- ‘mu tiesa iesniedz Kilas néméjs, pieteiku- ‘mam japievieno kilas ligums un piera jumi par paradnieka un iekilataja bridi- ‘naSanu (a vien no pasa akta neizriet, ka bridinajums nav nepieciesams), ka, ja lide konkrétam datumam netiks ‘tas saistibas, tad kilas néméjs versisies ties nekustama ipasuma pardoSanai iasole tiesas cela. Atbilstosi pédejai tie- su praksei Saja lietds kreditoram Sim apstaklim japievérs liela uzmaniba, jo tiesas uzskata, ka iepriekieja bridinasa- na ir svariga parddnieka un iekilitaja tiesibu aizsardzibas garantija, un, ja ne- tiek iesniegti pietiekoSi pieradijumi par bridinajumu sanemsanu, pieteikumi var tikt noraiditi, Jabut_neapstridamiem pieradijumiem, ka bridinajumu ir san mis konkrétais adresats — konkréta fi- zisk persona vai juridiskas personas paraksta tiesiga persona. Par 38du ne- apstridamu pierddijumu tiesas atzist bridinajumu nogadaganu ar zvérinatu tiesu igpilditaju starpniecibu, Bridinaju- ma nogadagana ar notara starpniecibu netiek uzskatita par viennozimigu pie- radjumu, ka konkréta persona to ir sa ‘pemusi. Nemot vera minéto, kreditora intereses butu jau pasa kreditiguma vai hipotekas liguma ietvert noteikumu, ka iestdjoties prickinoteikumam nekusta- ma jpaguma labpratigai pardosanai iz- sole tiesas cela, nav nepieciesams papil- pe dus bridinat par to paradnieku (ari kilas devéju, ja tas nav paradnieks), lai, ie- sniedzot tiesa pieteikumu, tam nebitu jpievieno pieradijumi par paradnicka (kilas devéja) bridinasanu. Svarigi ir pieradit, ka hipoteka uz rekustamo Ipasumu nodrosina visas tas paridnieka saistibas, kuru izpildei tiek lagts atjaut pardot nekustamo ipa- Sumu, Par pieteikuma noraidiganas pa- ‘matu var kit apstaklis, kad zemesgra- ‘matas ir nostiprinata hipotéka par kon- krétu aizdevuma summu, taéu aizdevu- ‘ma palielinajums papil- dus nav nodrosinats ar So nekustamo ipasumu, bet pieteikuma ir lagts pardot nekustamo ipa Sumu kopéjai_ parad- saistibu izpildei (sakot- nigjam aizdevumam un 18 palielinajumam). Te pat aja kartiba, verso: ties tiesd ar pieteikumu, kreditors evar pietei- kuma, art bridinajuma parddniekam, pieprasit, pieméram, —likumisko procentu. samaksu (ko varétu lagt piedzit pra- sibas tiesvedibas karti ba), ja $0 procentu sa ‘maksas pienakums nav pieligts hipotékas ligu: ma, Kurd registréts ze- mesgramatas Bez tam kreditoram, ja tas neizriet ‘no hipotékas iguma noteikumiem vai jerakstiem attiecigaja zemesgramatu nodalijuma, iesniedzot tiesa pieteiku- ‘mu, japievieno pieradijumi par to, ka rnekustamais ipasums ir ieilataja atse- viska manta, ja iekilatas ir fiziska perso- ra, kas atrodas lauliba. Pretaja gadiju- ima Sis apstaklis ari var kldt par pieteiku- rma noraidianu. Nekustama ipasuma pardoganu lab- pratiga izs0lé tiesas cela, tapat ka pie- spiedu pardoganas gadijuma, veic tiesu lzpilditajsatbilstosi Civilprocesa piespie- du izpildi reglamentejosam tiesibu nor- mam, ievérojot Civilprocesa 398. panta nosacijumus, taja skaita noteikumu par to, ka nekustamais ipasums noverté- jams tikai tada gadijuma, ja to ladz pie- teikuma iesniedz@js, ka ari noteikumu, ka péc pieteikuma iesniedzéja laguma izsoli var atatt par notikusu ari taja gadi- juma, ja ieradies tikai viens pircéjs. Pastav viedoklis, ka Sis process ir diezgan formals un neaizsarga nekusta- ‘mo Tpasumu ipasnieku intereses, jo pie- Jauj nekustamo ipasumu pardosanu par Sobrid pamatoti tiek diskutets par to, ka atslogot tiesu darbu, atbrivojot tas no tiesvedibam saistibu piespiedu pildiSanas bridi- najuma kartiba, jo Sai kartibai nav nepieciesama profesionala kvalifikacija. ddaudz zemaku cenu neka to tirgus cena, Lemjot jautajumu par labpratigas izso- les akta apstiprinaSanu, tiesa parliecinas tikai par apstakl, vai pircéjs ir izpildijs visus nekustama ipasuma pardosanas nosacijumus. Taéu atbilstosi Latvijas Republikas ivillikuma 1. panta nostiprinatajam la- bas ticibas principam kilas néméja ties bas pardot kilas priekimetu par brivu cenu pieliggana hipotékas ligumos ir uuzskatama par sava veida uzticibas iz pausmi no kilas devéja puses. Civilku- ‘ma 1328, panta ir no- teikts, ka kilas néméjs, kam paradnicks atveljis pardot ieklato lietu par brivw cenu, atbild par pardoganu ka pilnvar- rieks un vinam jaatidzi- na paradniekam visi zaudejumi, Kadi pie tam varétu rasties aiz vina rapibas trakuma, Tas ka kilas pémé- jam, realizgjot paradnie- ka Tpasumu, jadarbojas ka paradnieka_pilrvar- niiekam, filas realizacijai janotiek paradnieka in- teresés, tas i, lai kilas prieksmetarealizdcija tiktu veikta par iespeja- mi augstaku cenu un lai ieguyums no realizacijas itu péc iespejas lie- laks, nevis tikai apmera, kids Kilas né- ‘méjam nepieciesams, lai nosegtu Kilas devéja parddsaistibas. Tatad iepriek’ ‘minetie apstak|iliecina par to, ka jebku- ram kilas néméjam, tostarp kreditiest dem, picligstot sev tiesibas pardot kilas, priekimetu par brivu cenu, batu piend- kums rikoties ka pilnvarniekam. Ja kilas pem@js rikojas, ievérojot tikai savas in- tereses, un Sada riciba nekada gadiju- ‘ma nav savienojama ar kilas devéja in- teresém, uzskatams, ka kilas némejs ir rikojies nelabticgi. dz ar to kllas devé- jam radisies pamats vérsties tiesd ar prasibu par kllas n@méja ricibas rezults- 18 nodarito zaudéjumu atlidzinasanu, ‘tatu ne pardota ipasuma atguanu, Sobrid Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senats jau ir apmieringjs protes- tu, kas tika iesniegts par rajona tiesas e- ‘mumu, ar kuru apmierinats pieteikums par nekustama jpasuma labpratigu par- dofanu izsole tiesas cela un kas pama- tots ar augstakminéto CL 1328. pantu. lespéjams, ka Senata nolémums aa lie ta, kur nekustamais pasums tika par- dots par daudzreiz zemaku cenu neka ta 2526 LOG Useias ND auohis Novértéiums pardoanas brid, ks par praksi veidojoio nolémumu litas par rrekustama jpasuma labpratigu pardo- Sanu izsoe tesas cela Lids ar to pieteikuma iesniedzgjam, ja tas ir Klas néméjs, aut ari ikums te. 5i neuziek par pienakumu, bitu tomer javeic izsolé pardodama nekustama ‘paiuma piespiedu pardoianas verté- jums un izsoles sakumcena janosaka ne mazaka par vertéjuma noradito, lai iz sergatos no pieteikuma noraidisanas vai labvéliga tiesas lémuma atcelSanas protesta kartibay ka ari paridnieka i Spéjama zaudejumu prasjuma tiesvedt bas kartba, Tatad Sis sastbu izpildiSanas tiesas cela veids lau kreditoram pasam izstr «dat nekustama jpasuma pardoganas i solé noteikumus atticiba uz isoles si- kumcenu, tas samaksas terminiem un kartibu, ka ari tapat ka saistibu izpildsa- na bridinajuma kartba lau kreditoram ietaupit izdevumus (valsts nodeva par Pieteikuma bezstridus kartiba iesniegSa- nu ties i 2% no parada summas, bet ne vairak ka 200 lat) un pardda piedzi- nai nepieciegamo laiku Savukartkreditnémgjem, ai izvair tos no nekustamé ipasuma realiziciias labpratiga izsolétiesas cel, japarape- jas, lai kreditu un hipotaku igumos ne- tiktuieautinoteikumi parkas néméja tiesibam realizét ar hipotéku nodro to nekustamo ipaiumu par brivu cenu J 8ie noteikum’ ir ieklauti ligumos un notiek ipasuma pardoiana Saja kartibs, tad bitu japievérs uzmaniba isoles si- kumcena, un, ja tai daudz zemaka par tirgus cenu, varétu apsvértiespéju vai nu apstidét tiesas lemumu protesta ai celt tesa zaudéjumu prasiju- mu. Pasreizgi8ekonomiskaja.situdciia {gan apgritinoSi bas noteikt nekustama ‘paSuma tirgus cen, idz arto ari pieré- dit zaudgjumu esamibu, Tapat pamats ‘pstridettiesas mumu par nekustama Jpatuma labpratigu pardofanu izsole tiesas cela protesta kirtibs varétu Klut augstakminéta_bridinasanas_kartibas neievéroiana, ka ari citi materalo vai procesualo tiesibu normu parkapumi Saistibu bezstridus Piespiedu izpildiSana Sis mehanisms ir piegjams tikai Civil: pprocesa likuma 400. panta pirmas dalas Eetros punktos uzskaititajos gadijumos: 1) ja parads nodrosinats ar komerckilu vai hipoteku; 2) ja paradsaistibas izriet no notarial apliecinata terminéta liguma par ANA rnaudas samaksu vai kustamas man- tas atdosanu; 3) ja parads iriet no notariali apliec- ata vai zemesgramata ierakstita terminéta nomas vai irs liguma un 4) ja parads izriet no protestéta veksela. Titad bezstridus piespiedu izpildes pamats ir konkréts publisks akts. Sajos gadijumos kreditors var vérsties ties ar pieteikumu par saistibu bezstridus piespiedu izpildiéanu, ladzot paklaut Piespiedu izpildisanai attiecigas parad- saistibas. Tiesnesim septinu dienu laika es Se Kilas néméjam, realizéjot paradnieka ipasumu, jadarbojas ka paradnieka pilnvarniekam, kilas realiza- cijai janotiek paradnieka interesés, tas ir, lai kilas priekémeta realizacija tiktu veikta par iespéjami augstaku cenu un lai ieguvums no realizacij bitu péc iespéjas lielaks, nevis tikai apméra, kads kilas némajam nepiecie- Sams, lai nosegtu kilas devéja paradsaistibas. si a éc pieteikuma saneméanas, nepazino- jet par to pieteicéjam un paradniekam, Japienem lemums par attiecigas saisti bas piespiedu izpildiganu bezstridus kartiba vai pieteikuma noraidiganu. Ari sis lémums ir izpildu dokuments. Saja kartiba ir loti svarigi, péc kura Civilpro- cesa likuma 400. panta pirmas dalas Punkta saistiba ir pakjauta bezstridus piespiedu izpildisanai, jo pieteicéjam Pozitiva lémuma gadijuma tas var vér- sties pie tiesu izpilditaja parada piedzi- ‘nai no paradnieka, Civilprocesa likuma 400. panta pirmas dalas pirmaja pun- kta ietvertais saistibu bezstridus pie- spiedu izpildiSanas pamats batiski at- Skiras no 5a panta otraja, tresaja un ce- ‘turtaja punkta noradita pamata, jo pa- redz at8kirigas sekas. Nododot saistibu bezstridus piespie- du izpildisanai péc Civilikuma 400. pan ta pirmas dalas pirma punkta, likuma noteiktaja kartiba tiek pardots iekilatais inekustamais pasums un no iegiitajiem Vidzekliem tick apmirinats nodrosina- ‘is prasijums. Ja iegato lidzeklu nepie- tick prasijuma pilnigai apmierinaéanai, piedzinu uz $i lemuma pamata nevar vérst uz citu paradnieka mantu, bet gan Papildus jace| piedzinas prasiba prasiju- ‘ma neapmierinatas dalas apméra, Savu- kart, nododot saistibu bezstridus pie- spiedu izpilditanai péc Civilprocesa 400. ppanta pirmas dalas 2. punkta un paré- lem punktiem, neizpildito saistibu dzé- Sanai piedzinu likuma noteikta kartiba var verst uz jebkuru parddnieka mantu lidz pilnigai saistbas izpildei Lai an saistibu bezstridus piespiedu izpildisanu reglamentejosie likumdosa- ras akti — Civilprocesa un Civillikuma attiecigas normas — pédéjo gadu laika ‘nav mainijusies, ir mainijusies tiesiska izpratne par 30 likumdosanas aktu pie- ‘mérosanu saistibu bezstridus piespiedu izpildigana. Pirmkart, 2008, gada 9. jan- vari LR Augstakas tiesas Senats lieta Ii. SPC-2 secinaja, ka saskana at Nota- rita likuma 11. pantu dokumenti, uz kuriem apliecinats tikai paraksta is tums, atzistami par privatiem doku- mentiem, fidz ar to tadi dokumenti ne- var but par pamatu pieteikuma iesnieg- Sanai par saistibu bezstridus piespiedu izpildisanu, pamatojoties uz Civilproce- sa likuma 400. panta pirmas dalas 2. unktu, Lidz sim saistibu bezstridus Piespiedu izpildiSana notika ari uz tadu dokumentu ki, pieméram, aizdevuma ligumu pamata, uz kuriem notars bija apliecinajis tikai pu8u parakstu istumu. ar to kreditoriem janem véra, ka, {ai varétu izmantot 80 paattinato saist bu izpildiganu tiesas cela, 400. panta pirmas dajas otra punkta izpratné aiz- ‘devuma ligums vai kada cita vieno§anas ppar naudas atmaksu jaslédz pie notara Notariala akta forma. Otrkart, Sendts 5a lieta noradija, ka, piedzenot pa du, piedzinu var vérst tikai uz ieklato Jpa’umu. Lidz 37 Senata spriedumam biedi vien, apmierinot pieteikumus, kas bija pamatoti_ ar Civilprocesa likuma 400. panta pirmas dalas pirmo punktu, tas ir, saistibu piespiedu izpildisana péc ligumiem par saistibém, kas nodrosina- tas ar publisku hipotéku vai komerckilu, tiesas lemumu lemjo8ajas dalas tika no- radits: paklaut_piespiedu_izpildiganai konkratas saistibas péc konkréta kredi- ‘a liguma konkrétas naudas summas ‘apméra, piedzinu vréot uz parddnieka naudas lidzekjiem, kustamo mantu un rekustamo ipasumu. Tadéjadi ari pie- dzina $ajos gadijumos lide 2008. go- cdam biedi vientika vérsta uz visu pardd. niieka mantu.dz ar to paradniekam, pastavot tie- sas lmumam, ar kuru apmierinats pie- teikums péc Civilprocesa likuma 400. Panta pirmas dalas pirma punkta (pec li ‘gumiem par saistibam, kas nodrosina- tas ar publisku hipotéku) un lemuma lemjosaja dala noteikts vérst piedzinu uz visu mantu, nevis tikai uz iekilato ipa. umu, ir iespéja protesta kartiba apsti dat So tiesas lémumu, par ko liecina af LR Augstakas tiesas Senata 2009. gada 30. septembra lémums lieté nr. SPC-79/2009, ar kuru tika apmierinats prokuraturas protests un atcelts Sads ra- jona tiesas pat 2005. gada lémums (at- bilstosi Civilprocesa likuma 483. pantam protestu var iesniegt, ja kopé tiesas no- lemuma spéka staSanas nav pagajusi vairak ka 10 gad. Ari 5aja saistibu izpildisanas tiesas cela veida, tapat ka nekustama ipasuma labpratigas pardosanas izsolé tiesas ce- Ja, ir ietverts bridinajuma instituts, lidz ar to kreditoram janodrodina, lai pietei- kumam tiesai tiktu pievienoti pietieko$i pieradijumi par to, ka bridinajumi iz- sniegti konkrétiem adresatiem, ja vien no pasa akta neizriet, ka Sads bridina- jums nav nepieciesams. ‘Tapat ari saistibu bezstridus piespie- du ipildisana |auj kreditoram ietaupit gan parada piedzinai nepieciegamo ku, gan Sim noldkam nepieciesamos iz- devumus (valsts nodeva par pieteikumu par saistibu bezstridus piespiedu izpildi- Sanu ir tie8i tada pati ka divos ieprieksé- jos saistibu izpildianas tiesas cela vei- dos — 2% no parada summas, bet ne vairak par 200 latu) AtSkiniba no saistibu piespiedu izpil- dianas bridinajuma kartiba, paradnie- kam nav tik vienkardi novérst piedzinas véréanu uz ta ipasumu, jo, lai ari parad- ‘niekam ir iespéjams apstridet tiesneéa le ‘mumu, Sim nolakam tam irjace| prasiba tiesa (un jamaksa valsts nodeva ka par prasibas pieteikumu) seu méneu laika ho tiesas lémuma nositisanas dienas, Prasibas celiana turklat automatiski ne- aptur piedzinas verganu uz paradnieka ‘mantu — tas var notikt tikai tad, ja tiesa, pamatojoties uz paradnieka pieteikumu, ir nolamusi nodrosinat paradnieka pra sibu, apturot izpildu lietvedibu, Tagu sa- lidzinajuma ar nekustama ipasuma lab- pratigu pardosanu izsolé tiesas cela saistibu bezstridus piespiedu izpildigana tomér ir paredzéta |é- muma —apstridesanas kartiba. Un tieSi tapat ka abos paréjos saistibu iz- pildiganas tiesas cela vei- dos paradnieks, pasta- vot batiskiem materialo vai procesualo tiesibu normu parkapumiem, var lagt Augstakas tiesas priek’sédetaju, Senata Givilietudepartamenta prickisédétaju vai gene Prasibas celSana turklat automatiski neaptur piedzinas ver8anu uz parad- nieka mantu — tas var notikt tikai tad, ja tiesa, Vera nemams apstaklis gan kredito- ram, gan parddnickam ir piedzinas vr. Sanas uz paradnieka mantu apturééanas jespejas. Saas iespéjas paredz Maksat- nespejas likuma un Civilprocesa likuma rnormas paradnieka ierobefotas maksat- spéjas un maksatnespejas.gadijumos, tas it, gadijumos, kad ar tiesas lemumu ierosinats parddnieka tisiskas aizsardz: bas process, arpustiesas tiesskasaizsar- daibas process vai maksatnespéjas pro cess, kuri var apturét piedzinas vérsanu uz parddnieka mantu, jo 50 procesu se- kas ir izpildu lietu par saistibu piespiedu izpildi apturéSana, kas vienno- Zimigh attiecas uz tam lietim, kurds piedzina tiek organizsta, pamato- joties uz tiesu lému- miem par saistibu_pie- spiedu izpildifanu bridi- najuma kartiba un saist- bu bezstridus piespiedu izpildanu. Taéu, manu- Ab peat, lerosinttjam ‘e- Taprokurow napretes._PAMatojoties Ss eardes.po- ‘tet speka stajusos tiesas UZ paradnieka cesam un arpustiesas se a feb" “leerdates Ari par fo sistibu iz- Pieteikumu, Procesam nevajadzétu pildiganu tiesas cela vei- ir nolémusi apturét tas izpildu lietas, du notiek diskusijas, ku- rs iesaka So lietu izska- tiSanas nodofanu notd- ru kompetence. Uzska- tu, ka saistibu bezstri- dus piespiedu izpildisa nai japaliek piekritigam tiesam, tapat ka tas bija ari lidz 1940. gadam, jo aja karti javerté gan izpildisanas pielaujamiba, Pamats, apjoms, pati saistiba, gan citi Dittiski apstakji, kas, manuprat, ir tikai tiesas kompetencé. nodroginat parad- nieka prasibu, apturot izpildu lietvedibu. kuras paradnieka nekus- tamé ipasuma pardota- nna tiek organizeta ka labpratiga pardosana iz- sole tiesas cela, jo Ss ie~ tas nebatu pieskaitamas ie saistibu piespiedu iz pildes lietam. Tagu, ta ka 4ajas lietas val nav i2veidojusies tiesu prakse, pastav risks, ka ne visi tiesu izpil- ditaji $4dos gadijumos uznemsies atbil- dibu neapturét_nekustamo ipasumu pardosanu labpratigajas izsolés. LETLAW zvérinatu advokatu biros, vo ie LETLAW | 371 67357 010 fs: